Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā „BIOR” darbojas 6 testēšanas laboratorijas.
Centrālās laboratorijas Rīgā:
- Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorija
- Dzīvnieku slimību diagnostikas laboratorija
- Medicīnas mikrobioloģijas laboratorija
Reģionālās laboratorijas un paraugu pieņemšanas kabineti:
- Vidzemes reģionālā laboratorija Valmierā
- Kurzemes reģionālā laboratorija Liepājā
- Latgales reģionālā laboratorija Daugavpilī
Kopš 2006.gada institūtā darbojas arī akreditēta Kalibrēšanas laboratorija.
(LATAK akreditācijas apliecība) (501.86 Kb)
Visas institūta laboratorijas ir novērtētas un akreditētas atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17025 standartam.
(LATAK akreditācijas apliecība) (312.35 Kb). LATAK akreditācijas pielikumi - 1.pielikums (
1. daļa (6271.83 Kb);
2. daļa (7757.33 Kb)),
2.pielikums (3211.85 Kb),
3.pielikums (2543.22 Kb),
4.pielikums (505.46 Kb),
5. pielikums (1596.77 Kb).
Institūts atbild par analīžu metožu izvēli, to pielietojumu un atbilstību ES likumdošanas prasībām.
Institūts savā darbā izmanto standartizētās testēšanas metodes (ISO, EN, SEB standartmetodes, ES Regulās iekļautās metodes, NMKL u.c. ) un, gadījumos, kad šādas metodes nav pieejamas, tiek izmantotas arī institūta laboratorijās izstrādātās metodes. Atšķirībā no pārējām Latvijas laboratorijām institūtam, kā oficiālajā kontrolē iesaistītajai laboratorijai, ir jāizpilda virkne kritēriju, lai metode varētu tikt pielietota uzraudzības procesos: pareizība, kvantitatīvās un kvalitatīvās noteikšanas robeža, precizitāte, atkārtojamība, reproducējamība, selektivitāte, jutība, linearitāte u.c. Tāpat visām kvantitatīvajām analīzēm ir jānovērtē mērījumu nenoteiktība. No vienas puses, šie papildus kritēriji uzliek laboratorijām papildus finansiālo, tehnoloģisko un intelektuālo slogu un pazemina laboratorijas konkurētspēju brīvajā tirgū salīdzinājumā ar laboratorijām, kam šādas prasības nav saistošas, tomēr no otras puses - tas dod ievērojumi augstāku ticamības līmeni kā konkrēto analīžu rezultātiem, tā visai valsts oficiālajai uzraudzībai kopumā. Tas rada ietilpīgu zināšanu un tehnoloģiju metodoloģisko bāzi padziļinātiem eksperimentāliem pētījumiem un zinātniskajai jaunradei.
Pašlaik institūta laboratoriju akreditācijas sfērā ietilpst vairāk nekā 400 testēšanas metodes, kas aptver dažādus analīžu veidus, gandrīz pilnībā nodrošinot oficiālo valsts uzraudzības programmu izpildi. Atsevišķi izmeklējumu veidi nepietiekamā finansējuma vai nelielā paraugu apjoma dēļ tiek pasūtīti ārvalstu laboratorijās un zinātniskajos institūtos.
Jaunas metodes tiek ieviestas gadījumos, kad tiek mainītas likumdošanas prasības, tiek pilnveidotas oficiālās standarta metodes atbilstoši jaunākajiem zinātniski tehniskajiem risinājumiem vai gadījumos, kad oficiālajai kontrolei tiek plānoti izmeklējumi, kas nav laboratorijas darbības sfērā. Jaunu metožu ieviešanas iemesls var būt arī jaunu iekārtu iegāde laboratorijā. Būtiska nozīme metodoloģiskajā attīstībā ir arī laboratoriju sadarbībai ar Pārtikas un veterināro dienestu - tikai precīzi savstarpēji saskaņojot valsts uzraudzības vajadzības, ir iespējams izveidot gan precīzu un ticamu uz zināšanām un prasmēm balstītu, gan ekonomiski pamatotu valsts laboratoriskās uzraudzības modeli.
Uz augšu