Š.g. 6.–8.martā zinātniskā institūta „BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Dr.biol. Georgs Korņilovs piedalījās Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) organizētajā sanāksmē (Šarlotenlundā, Dānijā) par integrēto daudzsugu padomu Baltijas jūras zvejniecībai (WKMULTBAL). G. Korņilovs ir Latvijas pārstāvis ICES Baltijas jūras zivju krājumu novērtēšanas darba grupā.
Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Baltijas jūras valstīm, daudzsugu modeļa speciālisti no Lielbritānijas un Islandes, kā arī Eiropas Komisijas un Starptautiskās zvejniecības organizācijas (Baltic RAC) pārstāvji.
2011.gadā ICES nolēma izstrādāt Baltijas jūras zvejniecībai integrētu padomu, kas ņemtu vērā svarīgāko zivju sugu – mencas, brētliņas un reņģes – starpsugu attiecības, izmantojot daudzsugu modeli (SMS), kas tiks izmantots ne tikai standarta krājumu novērtējumam, bet arī izstrādās prognostiskus scenārijus minēto sugu krājumu attīstībai un izmantošanai.
Sanāksmes Šarlotenlundā mērķis – apspriest Baltijas jūras daudzsugu modeļa darbības principus un veikt galīgo modeļa parameterizācija. Sanāksmes laikā tika prezentēti ziņojumi par svarīgāko zivju sugu bioloģijas un izplatības īpatnībām, kas tiek novērotas pēdējos gados un kas var būtiski ietekmēt modeļa rezultātus. Secināts, ka mencas krājumi ir ievērojami palielinājušies, tomēr netiek novērota to izplatības areāla paplašināšanās (kā tas notika 80.tajos gados), tāpēc būtiski samazinās mencas nobarotība un palielinās kanibālisms. Tai pat laikā brētliņas krājumu daudzums Baltijas jūras dienviddaļā ir būtiski samazinājies, tāpēc ir samazinājusies arī mencas un brētliņas krājumu pārklāšanās.
Sanāksmes laikā tika apspriesti pirmie ar SMS modeli iegūtie rezultāti. Modeļa galīgā kalibrācija tiks veikta līdz Eiropas Komisijas darba grupas (STECF) sanāksmei marta beigās, bet modeļa rezultāti tiks izmantoti ICES Baltijas jūras zivju krājuma novērtēšanas darba grupā aprīlī, kad tiks veikti standarta zivju krājumu novērtējumi, izmantojot 2011. gada nozveju un zinātnisko uzskaišu rezultātus, kā arī ar SMS modeli iegūtās dabīgās mirstības vērtības reņģei un brētliņai, kas veidojas mencai apēdot šo sugu zivis.