Pagājušā gada laikā Latvijā ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri saslimuši ar trihinelozi, lietojot uzturā laboratoriski nepārbaudītu gaļu. Diemžēl, lietojot uzturā nezināmas izcelsmes vai savvaļas dzīvnieku gaļu, arvien pastāv risks jebkuram saslimt ar šo slimību.
Pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis to gadījumu skaits, kad trihinelozes ierosinātāji konstatēti meža cūkās – no 0.83% 2007. gadā līdz 1.42% 2011. gadā. Taču jāņem vērā, ka šie dati iegūti tikai no oficiāli izmeklētajiem dzīvniekiem, kas ir tikai 10.2% no kopumā nomedītajām meža cūkām 2010/2011. gada sezonā un tikai 3.4% no uzskaitītajām meža cūkām Latvijā (pēc Valsts Meža dienesta datiem). 2011. gadā trihinelozes ierosinātāji tika laboratoriski konstatēti arī divās nezināmas izcelsmes mājas cūkās, kuru gaļa jau bija nonākusi cilvēku pārtikā. Pēdējais gadījums, kad trihinelozes ierosinātāji tika konstatēti mājas cūkās, bija 2001. gadā. Savukārt cilvēku saslimšanas gadījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2011. gada 11 mēnešos ir palielinājies par 400% (informācija no Latvijas Infektoloģijas centra Epidemioloģijas biļetena).
Trihineloze ir viena no pasaulē izplatītākajām zoonozēm – invāzijas slimība, ar kuru slimo gan gaļēdāji dzīvnieki, gan cilvēki. Lielākā daļa mednieku ir informēti un pazīst šo parazītu, taču attieksme ir dažāda. Vieni uzskata, ka, gaļu kārtīgi novārot, arī parazīts iet bojā, taču citi tomēr nepaļaujas uz šo metodi un pirms gaļas lietošanas uzturā veic izmeklējumus akreditētā laboratorijā. Citos savvaļas plēsējos, piemēram, lapsās, trihinelozes ierosinātāji konstatēti 70% gadījumu, bet jenotsuņos – ap 40% gadījumu.
Parazīts, atrodoties muskuļaudos, ir ieslēgts kalcija cistā, kas to labi pasargā no siltuma. Arī pati gaļa ir slikta siltumvadītāja, tādēļ parazīts ir diezgan lielā drošībā – lai cik ilgi gaļa tiktu vārīta, cepta, sautēta vai citādi termiski apstrādāta, nav 100% procentu garantijas, ka visi parazīti aizies bojā. Arī ilgstoša saldēšana (6 mēneši līdz gads) nav profilaktisks pasākums, jo laboratorijā veiktajos pētījumos saldētā gaļā pat pēc gada ir konstatēti dzīvotspējīgi Trichinella sp. kāpuri.
Latvijā ir sastopamas trīs Trichinella sp. sugas, kuras ir vienādi patogēnas cilvēkiem, taču to izturība pret termisko apstrādi ir atšķirīga. Piemēram, Trichinella spiralis ir izplatīta visā pasaulē mērenajā klimata joslā un galvenokārt invadē tādos produktīvos dzīvniekos kā mājas cūkas. Šī suga ir salīdzinoši neizturīga pret sasalšanu, bet, nonākot cilvēka organismā, tā jau 16. dienā pēc invadēšanās ir iekļuvusi muskuļos. Meža cūkās šī suga Latvijā ir konstatēta retāk, savukārt tajās gandrīz vienmēr sastopama cita Trichinella sp. suga – T.britovi. Šīs sugas kāpuri ir ievērojami izturīgāki pret termisko apstrādi un ļoti dzīvotspējīgi. Trešā suga, kas sastopama arī Latvijas dzīvniekos, ir T.nativa, kas pārsvarā izplatīta arktiskajā klimata joslā, jo ir ļoti izturīga pret sasalšanu. Šīs sugas kāpuri spēj saglabāt dzīvotspēju pat pūstošā, saldētā gaļā. Latvija ir gandrīz vienīgā valsts Eiropā, kur šīs sugas kāpuri sastopami arī meža cūkās. Citās Eiropas valstīs tie sastopami tikai savvaļas plēsējos.
Ņemot vērā augstāk minēto informāciju un biedējošo statistiku par straujo slimības izplatību arī cilvēku vidū, institūts „BIOR” aicina patērētājus uzturā lietot tikai laboratoriski pārbaudītu un termiski pareizi apstrādātu cūkgaļu, kā arī būt ļoti uzmanīgiem, izvēloties pārtikai meža dzīvnieku gaļu.
Informāciju sagatavoja:
Gunita Deksne,
zinātniskā institūta „BIOR” Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas Mikrobioloģijas un parazitoloģijas nodaļas vecākā eksperte parazitoloģijā.